Autors: J.Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas 11.klases skolniece Grieta Beinaroviča
Dzimis : 1879.gada 7.novembrī Vecpiebalgā, Vidzemes guberņā, Krievijas impērija Miris: 1945.gada 14.aprīlī (65 gadi) Stokholmā, Zviedrija Tautība: latvietis Dzīvesbiedre: Lizete Skalbe (Erdmane) Nodarbošanās: rakstnieks, dzejnieks, politiķis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Valoda: latviešu valoda Slavenākie darbi: Mazās piezīmes, Kaķīša dzirnavas
Skalbe ir dzimis kalēja Jāņa Skalbes (1833-1888) un viņa sievas Edes (dzimušas Brūklenes) Skalbes desmit bērnu ģimenē Vecpiebalgas " Incēnos ", mācījās Veļķu pagastskolā (1887–1890) un Vecpiebalgas draudzes skolā (1890–1896). Strādāja par laukstrādnieku un rakstveža palīgu līdz 1901. gadam, kad ieguva tautskolotāja tiesības un sāka strādāt par skolotāju Ērgļu pagastskolā (1901–1904). 1905. gada revolūcijas laikā bija žurnāla Kāvi redaktors. Pēc represiju sākšanās un žurnāla aizliegšanas 1906. gadā emigrēja uz ārzemēm, dzīvoja Šveicē, Somijā un Norvēģijā. 1909. gadā atgriezās Latvijā un tika notiesāts sakarā ar apsūdzību agrāk rediģētā žurnāla “Kāvi” lietā. 1911.—1913. gadā atradās apcietinājumā. [1] Pēc atbrīvošanas un 1. pasaules karalaikā strādāja dažādās avīzēs. Iestājās par Latvijas neatkarības ideju, bija Latviešu Nacionāldemokrātu partijas biedrs, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes un Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces loceklis un Saeimas deputāts. 1920.—1940. gadā laikraksta Jaunākās Ziņas literārās nodaļas vadītājs. 1928.—1935. gadā daiļliteratūras žurnāla Piesaule vadītājs, 1942.—1944. gadā vadīja literāro žurnālu Latvju Mēnešraksts. 1944. gadā emigrēja uz Zviedriju, kur turpināja sabiedrisko darbu līdz savai nāvei 1945. gada 15. aprīlī. No 1910. gada bija precējies ar tulkotāju Lizeti (dzimušu Erdmani) Skalbi (1886 - 1972). Dēls Jānis Viesturs Skalbe (1910-1986), žurnālists un agronoms, meita Ilze (Skalbe) Legzdiņa (1912-1996) [2].
Dzeja Pie jūras (1898) Cietumnieka sapņi (1902) Kad ābeles zied (1904) Zemes dūmos (1906) Veļu laikā (1907) Emigranta dziesmas (1909) Sirds un saule (1911) Sapņi un teikas (1912) Daugavas viļņi (1918) Pēclaikā (1923) Vakara ugunis (1927) Zāles dvaša (1931) Klusuma meldijas (1941) Pasakas Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties (1904) Ezerieša meita (1905) Pazemīgās dvēseles (1911) Ziemas pasakas (1913) Pasaka par vecāko dēlu un citas pasakas (1924) Muļķa laime (1932) Garā pupa (1937) Pasaka par zelta ābeli Kaķīša dzirnavas Pelnrušķīte (1913) Klusais burvis Rozes smaržo (1905) Sirmās dvēseles (1905) Miroņu saucējs (1906) Pasaka par vērdiņu. Publicistika Mazās piezīmes (1920) Kopoti raksti Raksti, 1—2. R.: D.Zeltiņš (1906 - 1910) Kopoti raksti, 1—5. R. (1922 - 1923) Kopoti raksti, 1—10. R. (1938 - 1939) Raksti, 1—6. Stokholma (1952 - 1955) Pasakas. R.: LVI (1957) Dzeja. R.: LVI (1957) Saules vārdi (dzejas izlase). R.: Liesma (1969) Pasakas. R.: Liesma (1979) Dzīvības siltums (stāsti un tēlojumi). R.: Liesma (1980) Pasakas (izlase). R.: Atēna (1998) Pasakas (izlase). R.: Zvaigzne ABC (1998) Mūža raksti 12 sējumos, 1—5. R.: Elpa (2001-2007); 6. R.: Mansards (2013) Tulkojumi Knuts Hamsuns " Bads " (1971). Izdevējs " Grāmatu draugs ".
Slide-Share